vasara – kārtējā vasara
Vasara – kārtējā vasara
Kā koša lapa krīt.
Krīt kā dzeltens ābols,
Salnas noskūpstīts.
Aizripo rasainā tālē
Krāšņās un tveicīgās dienas,
Aizplīvo gājputnu spārniem
Viena pēc otras.
Košā uzvalkā tērpies,
Veltēm pilniem groziem,
Rudens kā prec’nieks nāk sētā
Un dāvina mārtiņrozes.
Dāvina degošu sirdi -
Dāsni noklāj pie kājām,
Bet sirds gulbjus debesīs pavada
Krūtīm piespiestām delnām.
Kā koša lapa krīt.
Krīt kā dzeltens ābols,
Salnas noskūpstīts.
Aizripo rasainā tālē
Krāšņās un tveicīgās dienas,
Aizplīvo gājputnu spārniem
Viena pēc otras.
Košā uzvalkā tērpies,
Veltēm pilniem groziem,
Rudens kā prec’nieks nāk sētā
Un dāvina mārtiņrozes.
Dāvina degošu sirdi -
Dāsni noklāj pie kājām,
Bet sirds gulbjus debesīs pavada
Krūtīm piespiestām delnām.
no sirds uz sirdi
No sirds uz sirdi
Rāma gaisma līst.
To sauc par mīlestību,
Tās staros sāpes dzīst.
To sauc par mīlestību -
Lai skauģi nesaprot,
Kā var no maiga glāsta,
Cilvēks laimīgs būt.
No sirds uz sirdi
Rāma gaisma līst.
Tik silti gaismas stari
Vēl tikai debesīm.
Tik silti gaismas stari
Vēl tikai debesīm
Kā vairogs galvai pāri,
Pret tumsas cirtieniem.
No sirds uz sirdi
Rāma gaisma līst.
To sauc par mīlestību,
Tās staros sāpes dzīst.
To sauc par mīlestību,
Kad divas sirdis zied,
Un mīlestības gaismas
Ceļu roku rokā iet.
Rāma gaisma līst.
To sauc par mīlestību,
Tās staros sāpes dzīst.
To sauc par mīlestību -
Lai skauģi nesaprot,
Kā var no maiga glāsta,
Cilvēks laimīgs būt.
No sirds uz sirdi
Rāma gaisma līst.
Tik silti gaismas stari
Vēl tikai debesīm.
Tik silti gaismas stari
Vēl tikai debesīm
Kā vairogs galvai pāri,
Pret tumsas cirtieniem.
No sirds uz sirdi
Rāma gaisma līst.
To sauc par mīlestību,
Tās staros sāpes dzīst.
To sauc par mīlestību,
Kad divas sirdis zied,
Un mīlestības gaismas
Ceļu roku rokā iet.
kad tevis nav blakus
Kad tevis nav blakus,
Aizveru acis un
Klausos kā upe runā.
Tā tavas lūpas
Rotaļīgi un maigi
Mani uzrunā.
Klausos kā vējš
Rītausmā mostas
Reizē ar putnu čalām,
Klausos un zinu, -
Tu arī tās dzirdi
Svešā debesmalā.
Kad tevis nav blakus,
Aizveru acis un
Bērzu kā mīļoto skauju.
Zars pieskaras plecam
Kā tavas rokas
Un es to ļauju.
Kad tevis nav blakus,
Aizveru acis
Un ilgas vējā sūtu.
Vējš apskaus tevi
Liegi, liegi
Tā, it kā es tā būtu.
Kad tevis nav blakus,
Aizveru acis
Un savu mīlestību tev sūtu.
Aizveru acis un
Klausos kā upe runā.
Tā tavas lūpas
Rotaļīgi un maigi
Mani uzrunā.
Klausos kā vējš
Rītausmā mostas
Reizē ar putnu čalām,
Klausos un zinu, -
Tu arī tās dzirdi
Svešā debesmalā.
Kad tevis nav blakus,
Aizveru acis un
Bērzu kā mīļoto skauju.
Zars pieskaras plecam
Kā tavas rokas
Un es to ļauju.
Kad tevis nav blakus,
Aizveru acis
Un ilgas vējā sūtu.
Vējš apskaus tevi
Liegi, liegi
Tā, it kā es tā būtu.
Kad tevis nav blakus,
Aizveru acis
Un savu mīlestību tev sūtu.
grūti pasacīt vārdus
Grūti pasacīt vārdus,
Kas mīļotā dvēseli sarga, -
Izplest kā albatross spārnus,
Kā lietussargu virs galvas?
Grūti pasniegt šo balvu,
Atdot no sevis pusi,
Neprasot, ko saņemsi,
Ko pretī gūsi?
Negaidot uzslavu -
Vienkārši maigi un klusi
Pateikt, ka sargās to
Tava mīlestība,
Lai kur dzīves burzmā būsi?
Kas mīļotā dvēseli sarga, -
Izplest kā albatross spārnus,
Kā lietussargu virs galvas?
Grūti pasniegt šo balvu,
Atdot no sevis pusi,
Neprasot, ko saņemsi,
Ko pretī gūsi?
Negaidot uzslavu -
Vienkārši maigi un klusi
Pateikt, ka sargās to
Tava mīlestība,
Lai kur dzīves burzmā būsi?
gadi griezes dzirklēm
Gadi griezes dzirklēm
Mūžu pa gabalam griež.
Bērnība, jaunība, briedums…
Ko sirdī paturēt,
Ko projām sviest?
Ar pelēko ikdienu saaudzis
Viss dzīves gājums -
Melns darbs, balta maize…
Tomēr gribas vairāk!
Augstāk un tālāk par ikdienu -
Mazu stariņu laimes
Un stariņu mīlestības,
Lai varu laimīga būt
Ejot, skrejot
Un kāpjot šai kalnā,
Ko par dzīvi sauc.
Mūžu pa gabalam griež.
Bērnība, jaunība, briedums…
Ko sirdī paturēt,
Ko projām sviest?
Ar pelēko ikdienu saaudzis
Viss dzīves gājums -
Melns darbs, balta maize…
Tomēr gribas vairāk!
Augstāk un tālāk par ikdienu -
Mazu stariņu laimes
Un stariņu mīlestības,
Lai varu laimīga būt
Ejot, skrejot
Un kāpjot šai kalnā,
Ko par dzīvi sauc.
likteņa rota
Mums mūža gadi doti
Kā likteņa rota.
Ne vienmēr piepildīti
Sapņi tos rotā.
Gan maldus, gan cerību pērles
Un smagas dienas
Ar ticību labajam nesam,
Un norokot nedienu
Nastas zem akmens
Vien Dieviņam lūdzam,
Lai atpestī mūs no ļauna
Un stiprina ticībā,
Lai katru dienu
Sākam no jauna cerībā,
Ka vizbuļu ziedi
Katru pavasari zied.
Kā likteņa rota.
Ne vienmēr piepildīti
Sapņi tos rotā.
Gan maldus, gan cerību pērles
Un smagas dienas
Ar ticību labajam nesam,
Un norokot nedienu
Nastas zem akmens
Vien Dieviņam lūdzam,
Lai atpestī mūs no ļauna
Un stiprina ticībā,
Lai katru dienu
Sākam no jauna cerībā,
Ka vizbuļu ziedi
Katru pavasari zied.
kur paliek mīlestība
Kur paliek mīlestība
Ziedu pļavas izbridusi,
Kur paliek mīlestība
Gleznos ziedus saplūkusi?
Saplūkusi, savijusi
Košā sievas vainagā,
Visu mūžu auklējusi
Ogles siltā pavardā?
Kur paliek mīlestība
Ziedu pļavas izbridusi -
Vai rasā samirkusi ,
Rūgtās asarās?
Vai ziedu vāzē novītusi
Bez veldzes mūžīgās?
Mīlestība dzīves vētrās
Trauslo sirdi salauzusi,
Ievainota aizgājusi
Bāliņos uz citu pusi.
Ziedu pļavas izbridusi,
Kur paliek mīlestība
Gleznos ziedus saplūkusi?
Saplūkusi, savijusi
Košā sievas vainagā,
Visu mūžu auklējusi
Ogles siltā pavardā?
Kur paliek mīlestība
Ziedu pļavas izbridusi -
Vai rasā samirkusi ,
Rūgtās asarās?
Vai ziedu vāzē novītusi
Bez veldzes mūžīgās?
Mīlestība dzīves vētrās
Trauslo sirdi salauzusi,
Ievainota aizgājusi
Bāliņos uz citu pusi.
ar gadiem mēs sievietes nenovīstam
Ar gadiem mēs sievietes
Nenovīstam!
Ar gadiem vēl krāšņāk
Saziedēt protam-
Ir gadi sievietes krāšņākā rota.
Kā dārgakmeņi slīpēti
Un dzīves pavedienā vērti,
Tie zaigo un laistās,
Un mēs kā ziemcietes,
Spītējot salam un vējam,
Plaukstam izturīgas
Un skaistas.
Ar gadiem mēs
Sievietes nenovīstam!
Ar gadiem kā labi
Norūdzis vīns kļūstam
Un vīrietim bīstams.
Nenovīstam!
Ar gadiem vēl krāšņāk
Saziedēt protam-
Ir gadi sievietes krāšņākā rota.
Kā dārgakmeņi slīpēti
Un dzīves pavedienā vērti,
Tie zaigo un laistās,
Un mēs kā ziemcietes,
Spītējot salam un vējam,
Plaukstam izturīgas
Un skaistas.
Ar gadiem mēs
Sievietes nenovīstam!
Ar gadiem kā labi
Norūdzis vīns kļūstam
Un vīrietim bīstams.
kā piesiet vēju
Kā piesiet vēju?
Vējš naktīs lauž logu slēģus.
Un zvaigznes – ko ar tām darīt…
Tās logā met zibsnīgus starus.
Grieze griež nakti uz pusēm
Un neļauj mierīgi dusēt,
Kā mierināt sirdi, lai klusē,
Lai beidz mēmi tirdīt -
Es pati zinu,
Ka manī tavs tuvums mīt.
Es pati zinu taku,
Kur rīt tevi sagaidīt,
Bet vējš logā
Un zvaigznes zibot krīt…
Sirds nevar rītausmu sagaidīt.
Vējš naktīs lauž logu slēģus.
Un zvaigznes – ko ar tām darīt…
Tās logā met zibsnīgus starus.
Grieze griež nakti uz pusēm
Un neļauj mierīgi dusēt,
Kā mierināt sirdi, lai klusē,
Lai beidz mēmi tirdīt -
Es pati zinu,
Ka manī tavs tuvums mīt.
Es pati zinu taku,
Kur rīt tevi sagaidīt,
Bet vējš logā
Un zvaigznes zibot krīt…
Sirds nevar rītausmu sagaidīt.
un atkal lūpas skūpsta nakts
Un atkal lūpas skūpsta nakts.
Nakts kaisme pilna glāstiem un ilgām.
Ja būtu zagle, ietu zagt
Tavu maigumu naksnīgā ielā.
Sirdij nevajag sveša, nevajag sasistu sili!
Kā namdarim lāpīt, no jauna būdu celt.
Esmu princese – dāvā man pili,
Kur mīlot nosacīt, pavēlēt.
Dāvā sirdsavotu kristāldzidru,
Kur mīlas atdzerties, maigumā lūpas mērkt -
Ne cauršautām sirdīm gravētu aizvēja sienu,
Ar nodomu – man varētu noderēt.
Sirdij nevajag sveša, nevajag sasistu sili!
Kā namdarim lāpīt, no jauna būdu celt.
Esmu princese, dāvā man pili,
Kur mīlot nosacīt, pavēlēt.
Nakts kaisme pilna glāstiem un ilgām.
Ja būtu zagle, ietu zagt
Tavu maigumu naksnīgā ielā.
Sirdij nevajag sveša, nevajag sasistu sili!
Kā namdarim lāpīt, no jauna būdu celt.
Esmu princese – dāvā man pili,
Kur mīlot nosacīt, pavēlēt.
Dāvā sirdsavotu kristāldzidru,
Kur mīlas atdzerties, maigumā lūpas mērkt -
Ne cauršautām sirdīm gravētu aizvēja sienu,
Ar nodomu – man varētu noderēt.
Sirdij nevajag sveša, nevajag sasistu sili!
Kā namdarim lāpīt, no jauna būdu celt.
Esmu princese, dāvā man pili,
Kur mīlot nosacīt, pavēlēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru